Kā glābt zemenes no pelēkās puves, kas šogad ir ļoti aktuāla – mana personīgā pieredze, kļūdas un atklājumi

Esmu audzējusi zemenes jau vairāk nekā desmit gadus, un gandrīz katru sezonu sastopos ar vienu un to pašu problēmu — pelēko puvi, bet šogad…

Dažreiz tā izpaužas pieticīgi, skarot tikai pāris ogas, bet citreiz tā sabojā gandrīz pusi ražas. Biju jau gandrīz zaudējusi cerību, taču daudzu gadu informācijas meklējumi, eksperimenti un, pats galvenais, pašu pieļautās kļūdas un novērojumi mani iemācīja noturēt aizsardzību un iegūt skaistas, tīras un gardas zemenes pat mitros gados. Dalos ar savu personīgo pieredzi — varbūt kāds atpazīs sevi un varēs pasargāt dobes no tās!

Kas ir pelēkā puve — kāpēc tā parādās

Pelēkā puve ir galvenā “problēma”, kas īpaši mīl mitru un vēsu laiku. To veicina bieži lieti, pārāk sabiezināti stādījumi, nezāļu pārbagātība, bieza lapotne, nepietiekama ventilācija. Vēl pamanīju vienu momentu: ja zemenes laista vakaros, pat sausā vasarā, puve parādās biežāk. Pirmoreiz ar to saskāros otrajā gadā pēc jauno dobju ierīkošanas. Toreiz domāju, ka pie vainas ir “neveiksmīga šķirne” vai “nepaveicās ar laikapstākļiem”, bet ar laiku sapratu —  ir pati agrotehnika.

Manas galvenās kļūdas, kas noveda pie pelēkās puves:

◊Pārāk biezi stādījumi — “lai vairāk ietilpinātu”, bet rezultātā augiem trūka saules un gaisa.

◊Bieža laistīšana pa lapām un ogām — jo vairāk laisti, jo sliktāk.

◊Neizgrieztas vecās lapas un stīgas. Tās kļūst par lielisku izplatīšanās vietu, īpaši, ja krūmi netiek retināti vai tīrīti.

◊Nezāles un zāle starp rindām — traucē ventilācijai un kļūst par “tiltu” sporu izplatībai.

◊Mulčas trūkums. Es baidījos mulčēt, domāju, ka tas “tikai profesionāļiem”, bet izrādījās — tā ir glābšanas riņķis!

Kā es cīnos ar pelēko puvi — soli pa solim

1. Pareiza dobes sagatavošana
Cenšos stādīt zemenes ne tuvāk kā 30–35 cm viena no otras, rindu atstatums — vismaz 60 cm. Agrā pavasarī noteikti izgriežu visas vecās, sausās, bojātās un trūdošās lapas. Ja redzu, ka krūms ir pārāk sabiezējis, bez domāšanas izņemu liekās rozetes vai pārstādu tās citur.

2. Mulčēšana — mans galvenais noslēpums
Pēc vairākiem eksperimentiem pārgāju uz salmu vai skuju mulču. Tā neļauj ogām pieskarties mitrai zemei, saglabā mitrumu pie saknēm (bet nerada “siltumnīcu”), kavē nezāļu augšanu. Turklāt salmi un skujas dabiski apspiež sēnīšu attīstību. Tagad katru pavasari, tiklīdz dobes atbrīvojas no sniega, izklāju zem katra krūma biezu (ne mazāk kā 5 cm) mulčas slāni.

3. Galvenie laistīšanas noteikumi
Es vairs nekad nelaistu zemenes vakarā! Tikai no rīta un tikai pie saknēm, neaizskarot lapas un ogas. Karstumā — ne biežāk kā reizi trijās dienās, mākoņainā laikā — vēl retāk. Mulča palīdz mitrumam palikt pie saknēm, nevis uz virsmas.

4. Savlaicīga apstrāde. Pavasarī, pirms ziedēšanas, lietoju:

-Fitosporīna šķīdumu — apsmidzinu visas lapas un augsnes virsmu.

-Koksnes pelnus — izkaisu zem katra krūma, pelni dezinficē un samazina augsnes skābumu.

Pumpuru izvirzīšanas un ziedēšanas sākumā veicu apstrādi: 1% Bordo šķīdumu (ne biežāk kā vienu reizi sezonā un ļoti uzmanīgi — ja uz lapām jau parādījušās pagājušā gada puves pazīmes). Reizi 10–12 dienās lietainā laikā apsmidzinu krūmus ar ķiploku uzlējumu vai sūkalām ar jodu (10 pilieni joda uz litru sūkalu + 9 l ūdens) — lēts un efektīvs veids, kā apturēt puves attīstību.

Kad ogas sāk nogatavoties, cenšos izvairīties no jebkādas “ķīmijas”, lai nerastos “neēdamas” ogas. Bet turpinu izmantot sūkalas, pelnu un zāļu uzlējumus.

5. Bojāto ogu vākšana un utilizācija
Tiklīdz pamanu kaut vienu bojātu ogu — nekavējoties noplūcu un aiznesu prom no dobes, nekādā gadījumā nemetot kompostā. Puve izplatās zibens ātri, īpaši pēc lietus! Apgriežu arī bojātās lapas, nebaidoties “novājināt” krūmu.

6. Vēdināšana, stīgu apgriešana, retināšana
Līdz ražas vākšanai visu, kas traucē gaisam un gaismai piekļūt dobei, likvidēju bez domāšanas. Dažreiz pat vasaras vidū eju ar dārza šķērēm — apgriežu liekās stīgas, lielākās “apmelnējušās” lapas, piesienu ogas pie mulčas.

7. Zemeņu pārstādīšana jaunā vietā
Ja kāds laukums gadu pēc kārtas cieš no pelēkās puves, cenšos tur zemenes nestādīt vismaz 2–3 gadus, un stādus jaunajām dobēm ņemu tikai no veselīgiem krūmiem, vēlams — no citas dārza daļas.

Lasi vēl: Paldies, dēls, par svētkiem – teica vīramāte pie galda, kuru biju klājusi 8 stundas! Manu atbildi viņa saņēma tieši gadu vēlāk

Vasaras  “glābšanas darbi”

Ja pēkšņi sākas lieti un daļa ogu tomēr sāk pūt (tā gadās pat ar ideālu kopšanu!), vācu visu ražu katru dienu, pat vēl nenogatavojušās ogas. Noteikti pārbaudu rozetes — ja to ir vairāk nekā trīs uz krūma, liekās apgriežu. Ja bojāto ogu kļūst daudz — apsmidzinu ar biopreparātu (Fitosporīns). Tas ir droši, pat ja ogas jau nogatavojas.

Mani galvenie “nedrīkst”, lai nezaudētu visu ražu:

-Neatliek bojātās ogas novākšanu — katru nekavējoties izmetu, labāk zaudēt vienu nekā visu dobi.

-Nepanes pārāk biezu stādījumu un biezu veco lapu slāni.

-Nelaista pa lapām, īpaši vakarā vai mākoņainā laikā.

-Nežēlo pūles kopšanā: profilakse vienmēr ir vieglāka.

Lasi vēl: Kravas automašīnas vadītājs paskaidroja, kāpēc viņš brauc ar minimālu distanci un traucē apdzīt automašīnas

Secinājumi un personīgie rezultāti

Kad atteicos no domas “gan jau viss būs kārtībā” un sāku zemenēm katru dienu veltīt 5–10 minūtes, puve mani gandrīz vairs netraucēja. Pagājušajā gadā no diviem simtiem krūmiņu zaudēju tikai dažas ogas — vidus joslai, kur vasara bieži ir mitra un vēsa, tas ir lielisks rezultāts!

Galvenais — nebaidīties pieiet problēmai kompleksi: profilakse, pareiza agrotehnika, tautas metodes un savlaicīga novākšana. Tad gan ogas būs gardas, gan raža bagātīga, un glābšanas darbi aizņems daudz mazāk laika.

Dārgie dārzkopji! Ja jums ir savas pārbaudītas metodes vai esat saskārušies ar grūtībām cīņā ar pelēko puvi — noteikti rakstiet un dalieties! Kopā mēs tiksim galā ar jebkuru sērgu un izaudzēsim visgardākās un tīrākās zemenes, kādas vien iespējamas!